Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izdabāt
izdabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
PiemēriLai izdabātu valdonīgajai sievai, Pakalns arvien centās atdarināt viņas izturēšanos un toni..
1.1.Pilnīgi pielāgoties.
PiemēriIr dažādi ziedi. Un grūti ir izdabāt gaumei, Bet man ar šiem sīkajiem [vizbuļiem] pretī smaida mans dēls.
2.trans. Izdarīt.
PiemēriVakaros, kad pārnāk vīrs, viņa lūko visu izdabāt pēc viņa prāta.
Avoti: 3. sējums