bail
bail apst.
1.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
PiemēriMan ir bail.
2.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
PiemēriBērnam bail nākt pie ciemiņiem.
Avoti: 2. sējums