bailulis
bailulis -ļa, v.
bailule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; pareti
Bailīgs, nedrošs cilvēks.
Piemēri..kāds uzsāka neganti klaudzināties pie durvīm. Bodnieks izrādījās tiešām liels bailulis, jo tūlīt nopūta lampu un čukstēja: «Uzvedies klusāk, klusāk...»
- ..kāds uzsāka neganti klaudzināties pie durvīm. Bodnieks izrādījās tiešām liels bailulis, jo tūlīt nopūta lampu un čukstēja: «Uzvedies klusāk, klusāk...»
- Nana nav nekāda bailule. Nebīstas pat nāves.
- «Spokus tu redzi!» Andru šis bailuļa kantorists sāka par tiesu kaitināt.
Avoti: 2. sējums