baismīgs
baismīgs -ais; s. -a, -ā
baismīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas. Tāds, kas izraisa lielas bailes. Briesmīgs, drausmīgs.
PiemēriTas ir baismīgs skats.. Valmiera ir ietīta biezā melnu dūmu segā. Brīžiem tai cauri izspraucas liesmas..
1.1.apst.; savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām Tā, ka ir lielas bailes.
PiemēriGājējam tumsā kļūst baismīgi.
1.2.sar. Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
PiemēriMašīna drāzās baismīgā ātrumā.
Avoti: 2. sējums