baisma
baisma -as, s.; parasti vsk.; poēt.
1.Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums. Baigums.
Piemēri..Anita izjuta visu nākošās vientulības baismu. Domu rēgi nāca viņu mocīt..
2.Parādība, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu.
PiemēriŠis ceļš tik šaurs, pilns draudu, baismu: Pa kreisai [rokai] kraujas paceļas, Pa labai upe šļāc caur plaismu..
Avoti: 2. sējums