bailes
bailes -ļu, s.; tikai dsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
PiemēriPaniskas bailes.
- Paniskas bailes.
- Viņu sagrābj bailes.
- Sastingt bailēs.
- Pamirt bailēs.
- Nejust bailes.
- Nobālēt aiz bailēm.
- Bailes no tumsas.
- Ģirts paskatījās uz ceļa, un viņu pārņēma bezpalīdzīgas bailes. Abas mašīnas traucās tieši viena otrai virsū.
- Meitenīte no bailēm bija kā zemei pieaugusi..
- Nāk atkal eksāmenu laiks. Nāk uztraukums un bailes līdzi..
- Puisis [apsūdzētais] sarāvies. Uz pieres baiļu sviedri. Jautā tiesnesis, - Viņš gļēvi klusē..
Stabili vārdu savienojumiAklas bailes. Dzīvot vienās bailēs.
- Aklas bailes — Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- Dzīvot vienās bailēs — Pastāvīgi izjust bailes.
- Iedzīt bailes — sar. Izraisīt bailes.
- Nāves bailes — 1. Bailes no nāves.2. Ļoti lielas bailes.
2.Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
PiemēriBailes lūgt padomu.
- Bailes lūgt padomu.
- Visu nakti viņš miega negulēja aiz bailēm, kā lai šāds [piekauts] viņš rīt rādās vecākā skolotāja un skolēnu acīs? Sagudroja mānīties, ka nakti viņš tumsā kritis..
- Liene nosarka. Saldas bailes [runājot ar puisi] pārņēma to.
3.Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
PiemēriBailes par bērniem.
- Bailes par bērniem.
- Bailes par savu veselību.
- Man visu laiku bija bailes par zirgiem.
- ..viņam bija drusku bailes par to, kāda izvērtīsies sastapšanās ar meiteni..
Avoti: 2. sējums