baidīt
baidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izraisīt bailes.
PiemēriBaidīt puiku.
- Baidīt puiku.
- Baidīt zirgu.
- Baidīt suni.
- ..viņa bālās acis sāka bailīgi skraidīt un šaudīties kā irbes bērni, kurus baida vanags...
- «Mirjam, nebīstieties, kara nebūs ...» Mirjama neatbild. «Nevajag sevi baidīt, Mirjam.»
1.1.Būt par baiļu cēloni.
PiemēriViņus traucēja un baidīja uzmācīgie un ziņkārīgie skatieni.
- Viņus traucēja un baidīja uzmācīgie un ziņkārīgie skatieni.
- ..sarunas nevedās. Jāni nomāca neziņa par jauno dzīvi, kas viņu reizē vilināja un baidīja.
Avoti: 2. sējums