baigs1
baigs -ais; s. -a, -ā
baigi apst.
1.Tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
PiemēriBaigs ugunsgrēks.
1.1.Tāds, kas saistīts ar ko nomācošu, drūmu, arī ar bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
PiemēriBaigas izjūtas.
1.2.apst. Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
PiemēriUn pēkšņi ledaini pirksti dzelžaini un lēni saspiež man sirdi. Man sāp. Man ir baigi un skumji.
2.vienk. Ļoti labs, liels (arī ātrs, mazs u. tml.).
Piemēri«Mums fizkultūras skolotājs ir baigais peldētājs,» Ģirts paskaidroja..
Avoti: 2. sējums