Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpaticīgs
izpaticīgs -ais; s. -a, -ā
Izpaticīgi apst.; reti
Tāds, kas cenšas izpatikt.
PiemēriKad Mirdza gāja caur zāli,.. izpaticīgā istabmeita Agate tur tīrīja logus.
Avoti: 3. sējums