patikties
patikties parasti 3. pers., -tīkas, pag. -tikās; refl.
1.Patikt [1] (1).
PiemēriMan ļoti patīkas noklausīties šajā dziesmā,.. katru reizi tā manī atstāj dziļu, sēru iespaidu.
2.Patikt [1] (2).
Piemēri..viņam likās, ka dzīve kļūst brīvāka, ērtāka, ka viņš patstāvīgāk nostājas uz kājām un var tagad dzīvot tā, kā pašam patīkas.
Avoti: 6-1. sējums