patīkams
patīkams -ais; s. -a, -ā
patīkami apst.
1.Tāds, kas izraisa patiku (1).
PiemēriPatīkams aktieris.
1.1.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
PiemēriCik patīkami.. bija doties pa uzkalniņu lejā..
Stabili vārdu savienojumiĻoti patīkami!
Avoti: 6-1. sējums