Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patiesums
patiesums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → patiess1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka patiesums.
2.Vispārināta īpašība → patiess2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNotikuma patiesums.
3.Vispārināta īpašība → patiess3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDraudzības patiesums.
Avoti: 6-1. sējums