patiess
patiess -ais; s. -a, -ā
patiesi apst.
1.Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
PiemēriBērns.. stāsta visu, gan savus labos, gan sliktos darbus, nedomājot, kas viņam par to būs, - viņš vienkārši ir patiess.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGrundonis bija ieraudzījis savu paziņu.. puisi ar.. patiesām acīm, kuras visos raudzījās tieši, neslēpdamās un nemaskēdamās.
1.2.Tāds, kas pareizi atspoguļo īstenību.
PiemēriPatiess spriedums.
2.Tāds, kas eksistē īstenībā.
PiemēriPatiess dzīves notikums.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju.
2.1.ar not. galotni. Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
PiemēriNoskaidrot kāda patieso nolūku.
2.2.parasti ar not. galotni. Terminoloģiskos vaidu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
PiemēriPatiesais attālums.
Stabili vārdu savienojumiPatiesā pusdiena. Patiesā pusnakts.
3.Tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku). Īsts (2).
PiemēriPatiesu draugu meklē un skaties Pelēkās, grūtās, vientuļās dienās, Skaties, redzēsi - liels un patiess Viņš no pagalma puses ienāks.
3.1.Par parādībām sabiedrībā.
PiemēriŠī lielā pārtapšana, sevis pārkausēšana patiesas jaunrades kalvē ir augstākā aktiera darba mēraukla.
3.2.Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
PiemēriPatiesas jūtas.
Avoti: 6-1. sējums