patīkamība
patīkamība -as, s.; parasti vsk.; reti
Vispārināta īpašība → patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKamēr dzīvo, kamēr grib dzīvot, tikmēr vajag būt pienākumiem, tādēļ ka dzīve bez viņiem zaudē visu savu patīkamību un nav vairs panesama.
Avoti: 6-1. sējums