patikt1
patikt -tīku, -tīc, -tīk, pag. -tika; intrans.
1.Izraisīt patiku (1).
PiemēriKoncerts skatītājiem patīk.
1.1.Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
PiemēriEzīši gulēja omulīgi. Šķitās, ka lietus tiem patika, jo zvēriņi brīžiem izbāza purniņus un omulīgi sprauslāja.
1.2.pārn. Labvēlīgi ietekmēt (augus) — parasti par vidi, apstākļiem.
Piemēri..upenājs mīl mitrumu, bet jāņogu krūmiem labāk patīk smilšaina zeme.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
Piemēri..te nav pludmale, kur var nākt, kad patīk.
Stabili vārdu savienojumiCik (tik, arī vien) patīk.
Avoti: 6-1. sējums