tikties1
tikties tiekos, tiecies, tiekas, pag. tikos; refl.
1.Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
PiemēriTikties ar draugiem.
1.1.Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
PiemēriRakstnieki tiekas ar lasītājiem.
1.2.Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
PiemēriOtrā rītā pēc Smoļenskas sākas gatavošanās, lai tiktos ar Latviju, Rīgu..
1.3.pārn. Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
PiemēriAktrise bija sagatavota, lai tiktos ar Brehta mākslu, viņa iekšēji jau sen to gaidīja.
Avoti: 7-2. sējums