tikt1
tikt tieku, tiec, tiek, pag. tiku; intrans.
1.Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu, vidi, nokļūtu noteiktā vietā, vidē.
PiemēriTikt līdz vakaram atpakaļ mājās.
- Tikt līdz vakaram atpakaļ mājās.
- Tikt pārējiem braucējiem garām.
- Tikt kalnā augšā.
- Ar autobusu tikt līdz pilsētai.
- Ar laivu tikt upei pāri.
- Tikt no pilsētas laukos.
- Tikt koku ēnā.
- Nespēt tikt uz priekšu.
- Netikt (ne) no vietas.
- «Gan jau redzēsim, - bet nu iesim, ka tiekam reiz galā,» Andra māte teica skubinādamās.
- Visu laiku, kamēr tika cauri Brīviņiem, Anna sēdēja kā uz karstām oglēm.
- Ticis skolotāju istabā, Ozolnieks sveicina..
- Velta: Nu, tad iesim, meitenes, jātiek drīzāk ūdenī, te jau var sadegt.
- pārn. Ūdens atnes vēl vienu kritušu lapu, tā aizķeras aiz siekstas, netiek nekur un tikai dreb kā dzeltena tauriņa spārns.
1.1.Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
PiemēriTikt vakarā uz kino.
- Tikt vakarā uz kino.
- Tikt universitātē.
- Sēņot patika arī mātei, bet pa kuru laiku lai viņa būtu mežā tikusi? Kad nāca sēņotāji mājās, brokastīm vajadzēja jau būt galdā..
- «Un vai tu kaut kur arī tiec? Sacīsim, uz teātri vai kur citur?»
- No atpūtas nekas neiznāca, katram savas domas un rūpes jaucās pa galvu: kāda būs pirmā darba vieta, uz kāda kuģa tiks virsū, kāds būs kapteinis?
- Jau pavasarī, ganos ejot, viņš mātei ierunājās, ka gribētu tikt rudenī atkal skolā.
1.2.Virzīties (pie kāda), lai nonāktu saskarsmē (ar to). Gūt iespēju veidot saikni (ar kādu).
PiemēriUn tad man nav vairāk neviena, ko apciemot. Pie Antona es netieku.
- Un tad man nav vairāk neviena, ko apciemot. Pie Antona es netieku.
- Viņam jātiek pie Vīņaudiem, varbūt tur ir vēl kādi biedri. Viņš to noskaidros, pēc tam mēģinās apciemot vecākus.
- Ak, visu laiku man bija cieša, nenoārdāma pārliecība, ka tikai ar šo cilvēku es varu būt laimīga,.. ka agri vai vēlu mums jātiek kopā...
1.3.Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) – piemēram, par vielām, parādībām dabā.
PiemēriMitrums ticis cauri apaviem.
- Mitrums ticis cauri apaviem.
- Svarīgākais augļu žāvēšanā ir siltums un gaisa maiņa, tādēļ augļi jāsakārto tā, lai tiem pēc iespējas vairāk tiktu klāt gaiss.
2.Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
PiemēriTikt savā vaļā.
- Tikt savā vaļā.
- Tikt brīvībā.
- Tikt vienatnē.
- «Lai Mežmalu Ieva precas, ar ko viņa grib,» dēls attrauca. «Tikai lai viņa nedomā, ka, pie tā klaidoņa aiziedama, būs laimē tikusi.»
- Ar vienaldzību nekur nevar tikt. Un ar raudāšanu arī nekur nevar tikt.
2.1.Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
PiemēriTikt par brigadieri.
- Tikt par brigadieri.
- Tikt par skolotāju.
- ..ar sava spēcīgā drauga palīdzību tiku par kādu izmeklēšanas nodaļas sekretāru.
- Niklāvs bija ticis par ciema padomes priekšsēdētāju tanīs dienās, kad Sveķaines pagasts vēl bijis patukšs no ļaudīm..
- Es par gudru vīru tiktu, visu zināt, saprast spētu!
2.2.pareti Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
Piemēri«Ja tev ievajadzētos par skudru tikt, tad iesaucies: «Skudriņ, šurp!», tūlīt pārvērtīsies par skudru.»
- «Ja tev ievajadzētos par skudru tikt, tad iesaucies: «Skudriņ, šurp!», tūlīt pārvērtīsies par skudru.»
- «Bez rūdīšanas no dzelzs netiek tērauds,» saka tauta.
- Mazs zieds, kas dzīvībai vēries, Par augli rudenī tiek..
2.3.Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
PiemēriTikt stāvus.
- Tikt stāvus.
- Tikt sēdus.
- Ticis uz kājām, viņš sāka rupji un nesakarīgi lamāties, berzēdams asarainās acis un notraipīdams seju ar smiltīm un putekļiem.
- Uz priekškājām zirgs vēl tika, bet pakaļkājas bija tik pilnas smaguma un vārgas, ka uz tām nostāties trūka spēku.
- pārn. Bet kalni kā bruņurupuči, augšpēdus apgāzti, uz kājām netiek.
3.parasti savienojumā ar «pie». Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
PiemēriTikt pie strādāšanas.
- Tikt pie strādāšanas.
- Tikt pie runāšanas.
- Tikt pie gulēšanas.
- «Pareizi gan,» pavisam mierīgi noteica vecais Pakalns. «Sāciet drīzāk visus pierakstīt, lai tiekam pie pļaušanas.»
- «Tikai nedomā, ka tas [kļūt par šoferi] viegli. Katrs muļķis pie stūres netiek.»
- Ir jau ap brokastlaiku, kad Andrejs tiek pie tālruņa.
3.1.Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
PiemēriTikt pie jauniem zābakiem.
- Tikt pie jauniem zābakiem.
- Tikt pie dzīvokļa.
- Pie sava zemes gabala tikuši, paši izaudzējām gan lopus, gan labību. Turējās arī naudas padoms.
- ..akvalangā nāk ūdens... Nevar tik dziļi nirt. Bet kā tu tiksi pie pērļu gliemenēm?
- Ekonomija ir saistīta ar taupīgumu. Tautā izsenis mēdz teikt: kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.
3.2.Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
PiemēriTikt pie klepus.
- Tikt pie klepus.
- Tikt pie nepatikšanām.
- Upīšu Mārtiņš nenocietās nepastāstījis, kā vecais Brīviņš tika pie.. slimības.
- Kad no sutas pirtī nevar vairs glābties, tad vaļā rauj durvis un aukstais gaiss iekšā gāžas ar joni. Viegli vien var tikt pie iesnām.
3.3.Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
PiemēriTikt pie skaidrības.
- Tikt pie skaidrības.
- Kristofers: Bet sakiet, jaunkundzīt, - kā jūs tikāt pie tik plašām zināšanām mineraloģijā?
- Un tā, nekādā skaidrībā neticis, Ervīns ver dārza vārtiņus, noskaities pats uz sevi un visu pasauli.
- «Klausies tik' visādas bābu [sievu] pasakas, tad tu gan tiksi pie gudrības!»
- Beidzot strādnieki tiek pie varas, bet kungiem tas nepatīk.
4.parasti 3. pers.; savienojumā ar dat. Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
PiemēriMāriņš: Kad naftas sabiedrība būs kļuvusi bagāta, arī strādniekam tiks sava daļa.
- Māriņš: Kad naftas sabiedrība būs kļuvusi bagāta, arī strādniekam tiks sava daļa.
- ..vien tam, kas soļus un minūtes neskaita, tālums un mūžība tiek.
- Cik grūts bij mūžs, tik viegli sniegi snigs pār dzīvi pelēko, kas iet tev garām, ik zariņš segsies baltam zīda skarām un mirdzošs vainags tavam krustam tiks.
- Es metos vidū, Man arī tika - Paklupu, kritu, Puns pierē..
5.Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
PiemēriVasaras tveicē biju ticis gurdens un slinks..
- Vasaras tveicē biju ticis gurdens un slinks..
- Tā pagāja vasara. Vēsākam laikam iestājoties, jaunā māja tika gatava, un Silabrieži uzsāka tajā dzīvot.
- Jums gars ir ticis neass Un spējas sīkušas, Vairs neizšķirat strāvu No sīkas vēsmiņas.
- Bet tagad skrien vien laukā, ko nu augu dienu pie slimnieka kvernesi. Man pašam sāk likties, ka labāk tiek.
6.palīgverba nozīmē; savienojumā ar ciešamās kārtas pagātnes divdabi. Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
PiemēriPēc brokasta govis tiek grieztas gar kalna malu atpakaļ uz purvu.
- Pēc brokasta govis tiek grieztas gar kalna malu atpakaļ uz purvu.
- ..iegriezos meža mājās, lai padzertos pie akas, bet tiku pacienāta ar bērzu sulām.
- ..kas visdziļāk šai zemē būs racis, tas visaugstāk tiks debesīs celts.
7.palīgverba nozīmē Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
PiemēriŠī ir mana laimīgākā dzīves diena, tāpēc esmu atnācis pie tevis, kā tiku solījies.
- Šī ir mana laimīgākā dzīves diena, tāpēc esmu atnācis pie tevis, kā tiku solījies.
- Silamuižas bērzos nekad netiku iegājis, bet no turienes katru rītu ap brokastlaiku atskanēja vairāku ganu meitu skaļās dziesmas..
- Viņa raudāja no aukstuma.. un no ēstgribas, tāpēc ka pīrādziņš ar gaļu netika remdējis izsalkumu, bet drīzāk uzkurinājis apetīti.
Avoti: 7-2. sējums