iesprūst
iesprūst -sprūstu, -sprūsti, -sprūst, pag. -sprūdu; intrans.
1.Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
PiemēriIesprūst durvīs.
- Iesprūst durvīs.
- Vezums iesprūdis vārtos.
- Ludzas stacijā piestāja Rīgas vilciens. Pasažieri metās uz durvīm, iesprūda tajās, bļāva, vīstīja dūres..
- Vadošais tanks, drāzdamies pār pusizjaukto tiltu, sasvērās sānis un iekrita upē, iesprūzdams starp masīvajiem akmens balstiem.
- Ja cirvis labi nemetis skaidu, tas iesprūdis cirtumā un radīsies darba traucējumi.
- pārn. Nekad nebūtu iedomājies, ka pasaulē ir tāds Dreimaņu ezers - starp stāvām, mežainām krastu kraujām iesprūdis sudraba dālderis..
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā — Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
2.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt3.
PiemēriBalss iesprūda kaklā.
- Balss iesprūda kaklā.
- Viņš gribēja teikt, ka no motoriem nekā nesaprot, bet.. vārdi iesprūda rīklē.
- «Un Zenta arī to neturēja par vajadzīgu atnākt paziņot,» rūgts pārmetums iesprūda kaklā..
Avoti: 3. sējums