iespurgt
iespurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu, retāk -spurgstu, -spurgsti, -spurgst, pag. -spurgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Spurdzot ielidot (kur iekšā) – parasti par putniem.
PiemēriStrazdu bars.. iespurdza kokā..
- Strazdu bars.. iespurdza kokā..
- Reizēm smagi zem sniega nolīkušajos zaros iespurdza zīlīte..
- pārn. Priedēs iespurdz vējš, un uz ceļa nolīst ziedputekšņu lietus.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri..viņa [skolniece] iespurdza skolā, skaļi sarunādamās ar draudzenēm..
- ..viņa [skolniece] iespurdza skolā, skaļi sarunādamās ar draudzenēm..
- Te nu istabā iespurdza ņipra zilace. Tai vārdi lēkāja žigli kā cielaviņas.
- Atskan zvans. Studenti iespurdz auditorijā, ieņem savas vietas..
Avoti: 3. sējums