iespurkšķēties
iespurkšķēties -spurkšķos, -spurkšķies, -spurkšķas, pag. -spurkšķējos
iespurkšēties -spurkšos, -spurkšies, -spurkšas, pag. -spurkšē-jos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriIespurkšķējās spārni, putniņiem laižoties.
2.reti Iespurgties2.
Piemēri«Vai «viņai» rakstīsi?» - «Jā,» Guntis sirsnīgi atbild un tikai tad, kad abi spēlētāji iespurkšķas, apmulsis.. sāk taisnoties..
Avoti: 3. sējums