uzrauties
uzrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Strauji piecelties (kājās, sēdus).
Piemēri..mēs [jūrnieki] uz augšējā tiltiņa spēlējām pirmo šaha partiju. Te pēkšņi no klāja atskanēja griezīgs kliedziens.. Mēs uzrāvāmies stāvus.
- ..mēs [jūrnieki] uz augšējā tiltiņa spēlējām pirmo šaha partiju. Te pēkšņi no klāja atskanēja griezīgs kliedziens.. Mēs uzrāvāmies stāvus.
- Piepeši zēns, kā aiz rokas vilkts, uzraujas sēdus. Ausis ir saklausījušas dīvainu šalkoņu.
1.1.Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
Piemēri..no miega uzraujoties, Ilga dzirdēja sarunas aiz sienas.
- ..no miega uzraujoties, Ilga dzirdēja sarunas aiz sienas.
- Uzrāvies no snaudiena, bārdainais vīrs uzšāva zirgam ar pātagu, un mēs devāmies ceļā.
- Ciemalds nakti nebija kārtīgi aci aizvēris, no rīta agri uzrāvies kājās.
2.parasti 3. pers. Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas daļu).
Piemēri..acu dzidrais zilums sasala ledū, pleci drusku uzrāvās, augums saspringa...
- ..acu dzidrais zilums sasala ledū, pleci drusku uzrāvās, augums saspringa...
2.1.Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
PiemēriPa ceļam saraustīdama jaku, kas mugurpusē neglīti uzrāvusies uz augšu, viņa dodas uz virtuvi..
- Pa ceļam saraustīdama jaku, kas mugurpusē neglīti uzrāvusies uz augšu, viņa dodas uz virtuvi..
- Viņa apsēdās mīkstajā atpūtas krēslā, sarkanie svārciņi uzrāvās vēl augstāk un pilnībā atsedza garās, brūni iedegušās kājas.
- Luģei pārtrūka aukla. Kamēr piņķerējos ap to, piedurkne uzrāvās un sals apsvilināja miesu kā nātrēm.
4.sar. Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
PiemēriJau nākošajā naktī viņš lūkoja pārbēgt [frontes otrā pusē], uzrāvās patruļai un gāja bojā.
- Jau nākošajā naktī viņš lūkoja pārbēgt [frontes otrā pusē], uzrāvās patruļai un gāja bojā.
Avoti: 8. sējums