Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsprukt
izsprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.; sar.
1.Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
Piemēri..iznāca klajumā Inga, divos pirkstos turēdams pie čupras lauku peli, kura spārdījās un kumuroja, gribēdama izsprukt..
  • ..iznāca klajumā Inga, divos pirkstos turēdams pie čupras lauku peli, kura spārdījās un kumuroja, gribēdama izsprukt..
  • «Vai jūs nevarētu atbraukt man līdzi uz izpildu komiteju?».. Mirdza runāja aizgūtnēm, it kā baidīdamās, ka skolotājs varētu viņai izsprukt.
  • Alberts Vieziņš savilka pirkstus dūrē, paskatījās un pasmaidīja, - šķita, ka šajā spēcīgajā skavā būtu cieši iežmiegts liktenis, tik cieši, ka šoreiz tas nekur neizspruks.
  • ..viņiem katrreiz bija laimējies laikus paglābties kādā ostā vai mierīgā līcī. Tā viņi cerēja ar veselu ādu izsprukt arī šoreiz..
  • ..viņš.., izsprucis no policijas nagiem, nodomāja iestāties Gorku mērnieku un agronomu skola..
  • ..[zēns] izdauzīja kaimiņu mājai logu un, izsprucis no mātes pēriena, nosēdēja.. mežā līdz pusnaktij.
Stabili vārdu savienojumiIzsprukt ar veselu ādu.
1.1.Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRihards izsprūk laukā sasarcis un spurains..
  • Rihards izsprūk laukā sasarcis un spurains..
  • Kādu laiku viņu mētāja un spārdīja kā futbolbumbu, tad kāds nāca un Zigim izdevās izsprukt uz ielas.
  • Tiklīdz šoferis izkāpa ārā, es steigšus izspruku viņam pakaļ.
1.2.Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..gaismas kūļi, izsprukuši pa mazo lodziņu cauri sienai,.. uz ekrāna pārvērtās par cilvēkiem, mājām..
  • pārn. ..gaismas kūļi, izsprukuši pa mazo lodziņu cauri sienai,.. uz ekrāna pārvērtās par cilvēkiem, mājām..
2.parasti 3. pers. Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
PiemēriIzspruka dīvains salīdzinājums.
  • Izspruka dīvains salīdzinājums.
  • Nejauši izsprucis vārds.
  • «Kāpēc tad tā?» man izspruka nikns jautājums.
  • «Mārtiņ, palīgā, Mārtiņ!» viņam izsprūk tīri nejauši un negribēti.
  • Agnese gribēja melot, bet Valda ciešais skatiens neļāva meliem izsprukt pār lūpām.
Stabili vārdu savienojumiIzsprukt pār lūpām.
2.1.Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
PiemēriAtkal Annelei izspruka smiekli. Ātri tos noslēpa lakatiņā.
  • Atkal Annelei izspruka smiekli. Ātri tos noslēpa lakatiņā.
  • Zinot pirmā riņķa spēles rezultātu (7:l PSRS izlases labā), patiešām var izsprukt smaids..
  • ..reizēm viņam izspruka arī pa vaidam.
3.Sprūkot izkrist, izslīdēt.
PiemēriZutis izsprūk no rokām.
  • Zutis izsprūk no rokām.
  • Tad lapa pirkstos sāka savādi purināties,.. izspruka no pirkstiem..
  • Cirvis man izspruka no rokām.
Avoti: 3. sējums