izstaipīt
izstaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept3.
PiemēriIzstaipīt augumu.
Stabili vārdu savienojumiIzstaipīt kaulus.
1.1.Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
PiemēriDaila brida un brida pa ceļa paltīm un grambām. Plecus nospiedušas mugursomas platās siksnas, rokas izstaipījis čemodāna svars.
2.Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
PiemēriIzstaipīt gumiju.
2.1.Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
PiemēriIzstaipīta šalle.
3.Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu). Arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
PiemēriIzstaipīt lenti pa visu istabu.
Avoti: 3. sējums