izsprukt
izsprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.; sar.
1.Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
Piemēri..iznāca klajumā Inga, divos pirkstos turēdams pie čupras lauku peli, kura spārdījās un kumuroja, gribēdama izsprukt..
Stabili vārdu savienojumiIzsprukt ar veselu ādu.
1.1.Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRihards izsprūk laukā sasarcis un spurains..
1.2.Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..gaismas kūļi, izsprukuši pa mazo lodziņu cauri sienai,.. uz ekrāna pārvērtās par cilvēkiem, mājām..
2.parasti 3. pers. Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
PiemēriIzspruka dīvains salīdzinājums.
Stabili vārdu savienojumiIzsprukt pār lūpām.
2.1.Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
PiemēriAtkal Annelei izspruka smiekli. Ātri tos noslēpa lakatiņā.
3.Sprūkot izkrist, izslīdēt.
PiemēriZutis izsprūk no rokām.
Avoti: 3. sējums