izspurgt
izspurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu, retāk -spurgstu, -spurgsti, -spurgsi, pag. -spurgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Spurdzot izlidot (parasti par putniem).
PiemēriKur gadījies, kur ne, no zāles ciņa izspurdza cīrulis, kā bulta uzšāvās blāvajās rīta debesīs un izbēra skanīgo dziesmu vāceli.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri«Tikai nesalauz!» Zenta pamācīja. - «Tieši tā - nesalauzt!».. Mirdza attrauca un izspurdza pa durvīm.
2.1.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriIzspurgt cauri istabai.
3.parasti 3. pers. Spurdzoši ieskanēties (par smiekliem).
PiemēriPuišu izskats [meitenes] apmierināja, arvien biežāk izspurdza viņu smiekli. Tas abus mācekļus iedrošināja, un.. viņi sāka iet meitenēm blakus.
Avoti: 3. sējums