izstarot
izstarot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; trans. Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus). Radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
PiemēriIzstarot gamma starus.
1.1.Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
PiemēriIzstarot neitronus.
1.2.intrans. Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
PiemēriGaisma izstaro uz visām pusēm.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izplatīties organismā (par sāpēm).
Piemēri..slimnieks sūdzas par sāpēm pakrūtē.. Sāpes var izstarot uz labo lāpstiņu.. vai uz kreiso plecu, sirds rajonu..
3.trans. Izpaust (piemēram, jūtas) — par acīm, skatienu, seju.
PiemēriRoba acis izstaroja klusu prieku.
3.1.intrans.
PiemēriDaudz rūgtu pašpārmetumu izstaroja no viņas domīgajām acīm, kuras tā tik vienu vienīgu reizi pacēla uz augšu..
3.2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
PiemēriIr cilvēki, kas izstaro sirsnību. Ar viņiem viegli runāt, viegli ko palūgt.
4.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Atzaroties2.
PiemēriCiema centrs bija veca muiža, no kuras izstaroja piecas ozolu, liepu un kļavu alejas.
Avoti: 3. sējums