izsteberēt
izsteberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsteberēt no istabas.
1.1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzsteberēt cauri dārzam.
Avoti: 3. sējums