Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsteigt
izsteigt -steidzu, -steidz, -steidz, pag. -steidzu.
1.trans.; pareti Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu).
PiemēriVai tad visus darbus var vienā reizē izsteigt?
  • Vai tad visus darbus var vienā reizē izsteigt?
  • Saimniece nevar izsteigt laikā pusdienu izvārīt.
2.intrans. Izsteigties.
PiemēriIzsteigt no pagalma.
  • Izsteigt no pagalma.
Avoti: 3. sējums