Paplašinātā meklēšana
Meklējam izstarot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (50):
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem). Īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- Uzgriezt uguni (arī gaismu) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- Uzgriezt gaismu (arī uguni) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist (1).
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- izstaroties Refl. --> izstarot (1).
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2).
- Gaisma nodziest Saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- Fiziskās maiņzvaigznes Zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
izstarot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV