izstarojums
izstarojums -a, v.
1.Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
PiemēriSamazināt izstarojumu.
- Samazināt izstarojumu.
- Kaitīgi izstarojumi.
- Šo saules izstarojuma, mitruma un sala ietekmē pārveidojušos [zemes] virskārtu sauc par augsni.
- No radioaktīviem izstarojumiem katru gadu saslimst un mirst cilvēki..
3.Paveikta darbība, rezultāts → izstarot3.
PiemēriViņas skatiens, viņas līksmās sejas izstarojums Justu pilda ar prieku.
- Viņas skatiens, viņas līksmās sejas izstarojums Justu pilda ar prieku.
Avoti: 3. sējums