uzgaismot
uzgaismot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot2.
PiemēriKad.. viņš iznāk pie tirdzniecības nama, visu pārņem agrie pilsētas trokšņi, namos uzgaismo logi..
- Kad.. viņš iznāk pie tirdzniecības nama, visu pārņem agrie pilsētas trokšņi, namos uzgaismo logi..
- Liesmas uzmanīgi kā meklēdamas taustās gar balto tāsi un tad vienā mirklī spoži uzgaismo, apspīdēdamas melno kamīna muti, atplaiksnīdamās uguns kūrēja sejā..
Avoti: 8. sējums