Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzgaismot
uzgaismot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot2.
PiemēriKad.. viņš iznāk pie tirdzniecības nama, visu pārņem agrie pilsētas trokšņi, namos uzgaismo logi..
Avoti: 8. sējums