uzgavilēt
uzgavilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
PiemēriViņam gribējās skaļi uzgavilēt no prieka. Tas nozīmē, ka viņi satiksies arī brīvdienās.
Avoti: 8. sējums