uzgāzt
uzgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu.
1.trans. Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgāzt ķebli sev uz kājas.
2.trans. Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgāzt sev aukstu ūdens šalti uz muguras.
3.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi uzlīt (par lietu).
PiemēriKopš maija vidus līst katru dienu: smidzina nepārtraukti, līdzi uzgāž pa īstam.
4.intrans.; sar. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriRobežnieks pieklūp savam zirgam. Sarauj, ar grožu līkumu uzgāž kaulainai mugurai.
4.1.trans.
Piemēri«Nav ko sērot,» tēvocis viņam uzgāza krietnu zvēlienu pa lāpstiņām.
Avoti: 8. sējums