uzlaistīties2
uzlaistīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
Piemēri..tā savādi uzlaistījās ēkas un sevišķi jaunā dzīvojamā māja ar skaisto stikla verandu.
Avoti: 8. sējums