Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laistīt2
laistīt parasti 3. pers., -a, pag. -īja
1.trans. Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
PiemēriSpuldzes laistīja mierīgu, siltu gaismu pār spožajām mēbelēm..
2.nenoteiksmes formā; intrans. Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
Piemēri..Ķīšezera ledus jau laistīt laistījās un no palielā atstatuma spilgtajā saulē izskatījās ļoti tīrs un līdzens..
Avoti: 4. sējums