laistīt2
laistīt parasti 3. pers., -a, pag. -īja
1.trans. Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
PiemēriSpuldzes laistīja mierīgu, siltu gaismu pār spožajām mēbelēm..
- Spuldzes laistīja mierīgu, siltu gaismu pār spožajām mēbelēm..
- Bet saule kāpa arvien augstāk un laistīja savus starus jo siltāk pār zemenēm, spradzenēm, mellenēm, glāzenēm.
- pārn. ..tēva piere savelkas dusmu krunkās, acis laista dusmu liesmiņas.
2.nenoteiksmes formā; intrans. Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
Piemēri..Ķīšezera ledus jau laistīt laistījās un no palielā atstatuma spilgtajā saulē izskatījās ļoti tīrs un līdzens..
- ..Ķīšezera ledus jau laistīt laistījās un no palielā atstatuma spilgtajā saulē izskatījās ļoti tīrs un līdzens..
- ..skārda jumts mēness gaisma laistīt laistījās.
- Muižnieku zirgi laistīt laistījās..
Avoti: 4. sējums