izgadīties
izgadīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Negaidot notikt, gadīties.
PiemēriTā izgadījās, ka šorīt visvaļīgākais bija tēvs..
- Tā izgadījās, ka šorīt visvaļīgākais bija tēvs..
- Bez steigas viņa apjautājās, kā tad izgadījies, ka man nebijis neviena sagaidītāja.
1.1.Izdoties, laimēties.
Piemēri«Es gan reiz braucu [ar četriem zirgiem]: izgadījās - muižas kučieris paveda.»
- «Es gan reiz braucu [ar četriem zirgiem]: izgadījās - muižas kučieris paveda.»
- Mums izgadījās iegūt pie galda ļoti izdevīgas vietas.
2.Dažkārt būt, nejauši būt.
PiemēriTe satiekas ļaudis no tuviem un tāliem ciemiem, kam darbu karstumā maz izgadās vaļas brīžu..
- Te satiekas ļaudis no tuviem un tāliem ciemiem, kam darbu karstumā maz izgadās vaļas brīžu..
- ..[zvejnieku] kolhozam sezona izgadījusies varen bagāta.
- Mākoņu debesīs bija sanācis jau daudz, rit varēja izgadīties arī apmākusies vai lietaina diena.
Avoti: 3. sējums