izgaiņāt
izgaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
PiemēriIzgaiņāt vistas.
1.1.Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
PiemēriAizsmēķējis viņš ar roku izgaiņāja dūmus..
1.2.Iztrenkāt (dzīvniekus).
PiemēriSuns izgaiņā aitu baru.
1.3.Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
PiemēriPolicija izgaiņā demonstrantus.
1.4.Izkliedēt (piemēram, miglu) — par vēju, sauli.
PiemēriPūta spirgts, silts vējš un ātri izgaiņāja miglu..
2.Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgaiņāt biti no istabas.
Avoti: 3. sējums