Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izgaismot
izgaismot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Viscaur, pilnīgi apgaismot (telpu, vietu).
PiemēriTelpu izgaismo aiz skaidu plātņu paneļiem apslēptie.. apgaismes ķermeņi.
1.1.Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
Piemēri..pilsētu iluminē. Šai laikā ieslēdz.. gaismas ietaises, kas izgaismo gan strūklakas un ūdeņus, gan pieminekļus un vēsturiskās celtnes, un tikai tad pilnībā izceļas to raksturs un pievilcība.
1.2.Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā). Panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
PiemēriAugsti, tuvu griestiem novietoti logi telpu izgaismo dziļāk, zemi logi - seklāk..
1.3.Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
PiemēriMākslinieciski darinātie [pilsētu] ģerboņi būs izgaismoti no iekšpuses, jo to izgatavošanā izmantots arī krāsainais stikls.
1.4.Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
Piemēri..pēc melnbaltās attīstīšanas [krāsaino] filmu intensīvi izgaismo no emulsijas puses.
2.Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
PiemēriArī aktiera radītie tēli ir īsti, dzīvi, dabiski un tomēr artistiski izgaismoti. Te izpaužas.. [aktiera] savdabīgā pieeja, gleznotāja acs, gaume, viss, kas vajadzīgs, lai katrā gadījumā varētu attaisnot drosmi rīkoties ar spilgtām krāsām.
Avoti: 3. sējums