izgaisināt
izgaisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriIzgaisināt šaubas.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
Piemēri..baznīca vienmēr centusies aizsegt sauli, lai cilvēkam neļautu ieskatīties noslēpumos, kuru atklāšana varētu satricināt un izgaisināt māņticību.
1.2.pareti Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
2.parasti 3. pers. Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) — par vēju.
Piemēri..vējš pamazām izgaisināja dūmus.
3.sar. Pazaudēt, nozaudēt.
Piemēri«..paņem cepuri un uzsēsties virsū, ka neizkrīt laukā [no ratiem]. Ja to izgaisinās - līdz rudenim staigās pliku galvu, jaunu tēvs jau nedos.»
4.reti Izvēdināt (telpu).
PiemēriIzgaisināt istabu.
Avoti: 3. sējums