izgadīties
izgadīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Negaidot notikt, gadīties.
PiemēriTā izgadījās, ka šorīt visvaļīgākais bija tēvs..
1.1.Izdoties, laimēties.
Piemēri«Es gan reiz braucu [ar četriem zirgiem]: izgadījās - muižas kučieris paveda.»
2.Dažkārt būt, nejauši būt.
PiemēriTe satiekas ļaudis no tuviem un tāliem ciemiem, kam darbu karstumā maz izgadās vaļas brīžu..
Avoti: 3. sējums