Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izgailēt
izgailēt parasti 3. pers., -gail, arī -gailē, pag. -gailēja; intrans.
Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
PiemēriOgles izgail un pārklājas ar baltam plēnēm.
Avoti: 3. sējums