izgailēt
izgailēt parasti 3. pers., -gail, arī -gailē, pag. -gailēja; intrans.
Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
PiemēriOgles izgail un pārklājas ar baltam plēnēm.
- Ogles izgail un pārklājas ar baltam plēnēm.
- Krāsnī bij pēdējās ogles izgailējušas.
- Izkurējās krāsniņa. Izgailēja zilās uguntiņas.
Avoti: 3. sējums