izgaismojums
izgaismojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → izgaismot1.
PiemēriPēdējā laikā [vilcienos] kvēlspuldzes aizvien vairāk izspiež luminiscences gaismas ķermeņi, kas lielā mērā uzlabojuši vagonu izgaismojumu..
2.Paveikta darbība, rezultāts → izgaismot2.
PiemēriBlakus mākslinieciski ticami iezīmētiem raksturiem [romānā] ir tēli, kuros jūtams psiholoģiski nepietiekami dziļš iekšējais izgaismojums, maz viņu attīstībā dvēseles dialektikas.
Avoti: 3. sējums