plakt
plakt ploku, ploc, plok, pag. plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
PiemēriSniegs plok saulē.
- Sniegs plok saulē.
- Migla plok.
- Sārts rūc, žagari liesmās kustin kūst un manāmi plok.
- Glāzē lēni plaka alus putas.
- pārn. Jo vairāk krustmāte runāja, jo dziļāk sevī ierāvās Agnese. Likās, ka viņa plok un plok arvien mazāka un drīz pazudīs tajā netīrumu blāķī, ko Marta gāž viņai uz galvas.
1.1.Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriŪdens upē plok.
- Ūdens upē plok.
- Dīķis plok.
- Grāvjos, ūdenim plokot, ķeram no upes plūdu laikā ienākušās zivis..
- ..Pali nedomā, kas vēlāk, Straumei plokot, būs, Pali nāk un tic, ka zeme Ziedošāka kļūs.
1.2.Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
PiemēriKad stirniņa pietikuši pie piena, tad bļodiņa acīm redzot plok..
- Kad stirniņa pietikuši pie piena, tad bļodiņa acīm redzot plok..
1.3.Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
PiemēriPērkona dārdi plok.
- Pērkona dārdi plok.
- Caur gaisu sastingušu, rēnu Auss sadzird dziesmas skaņu lēnu, Kas plok un aug, un atkal rimst.
- ..viļņu rūkoņa cēlās un plaka, te noplaka un atkal cēlās no jauna.
2.parasti 3. pers. Vājināties (par psihisku stāvokli).
PiemēriDrosme plok.
- Drosme plok.
- Satraukums plok.
- Jau pa Silagaiļu kūtīm un klēti staigājot, viņa [Osiene] juta, ka sirds nesaprotamā kārtā atvilgst un ilgi kurinātās dusmas plok un plok.
- Īgnums Gustava Līča sirdī neplaka. Tieši otrādi, tas milža arvien lielāks..
- Šai varbūtībai gribēja pieslieties arī Vītelis, kaut gan ticība uz labu iznākumu viņā jūtami plaka.
3.Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
PiemēriPlakt pie zemes.
- Plakt pie zemes.
- Pie slapjām rūtīm plok tvīkstošais vaigs..
- ..pie ceļiem plaka mitrās linu bikses.
- pārn. ..viņas augums, kā no neredzama, smaga svara spiests, jau plaktin plaka uz leju...
- pārn. Vīra skatiens, kā sevī gremdējoties, it kā no pasaules vairoties, atkal un atkal plok pie kājām.
- pārn. Kopš sazaļot sācis dzīvības koks, tā slāpuši nav vēl uz zemes starp jūrām - pie skaidras dvēseles avota dvēsele plok daudzstāvu pilsētu mūros.
3.1.Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem).
PiemēriAutobuss, salocīts kā vecs skārda spainis, lēnām plaka zaļā ceļmalas grāvī.
- Autobuss, salocīts kā vecs skārda spainis, lēnām plaka zaļā ceļmalas grāvī.
- Domās viņš [kapteinis] iztēlojās sabangoto Rīgas jūras līci un mazu, melnu punktiņu [kuģi], kas ceļas un plok krēpjainajos viļņos.
Avoti: 6-2. sējums