Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plandains
plandains -ais; s. -a, -ā
plandaini apst.; reti
Tāds, kas pland. Plandīgs.
PiemēriSīc vējā priedītes. Skrien mākoņi, mēnesstaru saraustīti. Skrien plandamas ēnas pār purvu.
Avoti: 6-2. sējums