Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plandīgs
plandīgs -ais; s. -a, -ā
plandīgi apst.; reti
Tāds, kas pland. Plandains.
PiemēriKurpes viņam aizvien bija par lielām, bikses par garām, uzvalka piedurknes plandīgas un apskrandušas.
Avoti: 6-2. sējums