planēt1
planēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
PiemēriPlanieris planē.
1.1.lidot Turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriVienreiz es redzēju, kā planēja stārķis. Meta un meta lokus augstu gaisā, spārnus gandrīz nekustinādams..
1.2.fizk. Slēpošanā- virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
1.3.pārn. Lidināties (parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma).
PiemēriSilta rudens diena. No kokiem nedzirdami planēja dzeltenas lapas.
Avoti: 6-2. sējums