plands
plands -a, v.
planda -as, s.; retāk
Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā. Troksnis, ko rada šādas kustības.
PiemēriTumšajā meža stūrī nošķīda liesmu plandi, uzvijās dūmu mutuļi.
Avoti: 6-2. sējums