planētājs
planētājs -a, v.
planētajā -as, s.
1.Darītājs → planēt [2].
2.v.; tehn. Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
PiemēriVēlāk no Igaunijas saņēmām planētāju, ar kuru iekārtojām Rūjienas-Mazsalacas ceļu.
- Vēlāk no Igaunijas saņēmām planētāju, ar kuru iekārtojām Rūjienas-Mazsalacas ceļu.
- Plaši izvērsta lauku planēšana, lai gan tā rada zināmas grūtības, jo saimniecībā nav platā planētajā.
Avoti: 6-2. sējums