Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
planieris
planieris -ra, v.
Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
PiemēriVienplākšņa (arī monoplāna) planieris.
Avoti: 6-2. sējums