plakt
plakt ploku, ploc, plok, pag. plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
PiemēriSniegs plok saulē.
1.1.Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriŪdens upē plok.
1.2.Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
PiemēriKad stirniņa pietikuši pie piena, tad bļodiņa acīm redzot plok..
1.3.Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
PiemēriPērkona dārdi plok.
2.parasti 3. pers. Vājināties (par psihisku stāvokli).
PiemēriDrosme plok.
3.Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
PiemēriPlakt pie zemes.
3.1.Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem).
PiemēriAutobuss, salocīts kā vecs skārda spainis, lēnām plaka zaļā ceļmalas grāvī.
Avoti: 6-2. sējums